1. No kuras draudzes/vietas Tu esi? Tava iepriekšējā nodarbošanās...

2. Kā Tu nonāci līdz Gregorskolai?

3. Vai Tev bija kādas lietas, no kurām vajadzēja atteikties, lai varētu nākt mācīties skolā?

4. Ko Tu sagaidi no šī mācību gada?

5. Kādi ir Tavi pirmie spilgtākie pozitīvie (vai varbūt negatīvie) iespaidi pēc pirmajām nedēļām?

 

Leida un Kaspars

1. Esam no Baldones ev.lut. draudzes.
Leidas iepriekšējā nodarbošanās: juriste autortiesību jomā;
hip-hop deju pasniedzēja.
Kaspara - uzņēmuma vadība.

2. Leida: par Gregorskolu uzzināju pirms pāris gadiem, kad biju atbraukusi uz semināru "Vairāk augļi", toreiz domāju, ka šī ir vieta, kur kaut kad dzīvē noteikti gribētu mācīties, kad būs laiks (varbūt tad, kad jau būšu pensijā:) ). Bet Dievam bija labāks plāns. Vasarā saņēmu vēstuli par iespēju mācīties šeit. Tad es sev jautāju, - vai tagad ir īstais brīdis? Parunāju ar Kasparu, kurš tobrīd bija pārdomās par iespēju mācīties Lutera akadēmijā, un nolēmām, ka Dievs visas lietas sakārtojis tā, ka ir vislabākais laiks mācīties Gregorskolā. Dažas dienas pēc mūsu kāzām (kas notika 1.augustā) iesniedzām pieteikumu un tagad esam šeit.

3. Leida: es teiktu, ka drīzāk vajadzēja kaut ko mainīt, - uz mācību laiku nestrādāt, pamest dažas aktivitātes, piemēram deju skolotājas darbu, perkusiju nodarbības, samazināt kalpošanas laiku draudzes jauniešu darbā, u.c.
Kaspars: Bijām domājuši kāzu ceļojumā braukt uz Portugāli, bet tad izrēķinājām, ka izdevumi par ceļojumu varētu būt tik pat, cik iztikai mācību laikā. Tagad 2 nedēļu vietā Portugālē pavadīsim "medusmēnesi"  Gregorskolā 9 mēnešu garumā. Ar Dievu šķietama atteikšanās no kaut kā pārvēršas par nenovērtējamu ieguvumu.

4. Leida: gribu lai Dievs mani māca un veido, lai varu doties tālāk kalpošanā ar jaunu stiprinājumu.
Kaspars:  šajā laikā vēlos saprast, vai mans aicinājums ir būt par mācītāju.

5. Leida: Pēc pirmajām nedēļām ir tik daudz labu iespaidu. Liekas, ka pagājuši mēneši, nevis nedēļas... Esmu laimīga par iespēju to visu piedzīvot: lūgšanas, kalpošanu prakses vietās, sadraudzību vienam ar otru, interesantas un vērtīgas lekcijas, garšīgs ēdiens, un vēl arī tas, ka varu to visu piedzīvot kopā ar savu vīru. Dienas plāns mums te ir diezgan intensīvs un maz brīvā laika, bet tas ir to vērts.
Kaspars: Vienīgi pietrūkst sportiskās aktivitātes un es ceru, ka drīz arī tām tiks atvēlēts laiks mūsu dienas plānā.
Kad uzticamies Dievam, notiek lielas lietas. Tā ir Viņa žēlastība un dāvana, ka varam šeit būt.

Liene, 22 gadi

1. Pēdējos 5 gadus dzīvoju Rīgā, taču uzsākot
mācības Gregorskolā atgriezos bērnības mājās
Balvu rajonā. Līdz šim strādāju azartspēļu izklaides industrijā.

2. Pirms gada guļot kāda brauciena laikā, manās
rokās nonāca Gregorskolas bukletiņš. Pamodos un
tur tas bija! :) Bet iestāšanās laiks jau bija nokavēts…
Nākamā gada laikā aizmirsu par Gregorskolu un vēlmi tajā mācīties. Bet nedēļu pirms dokumentu
iesniegšanas pēdējā datuma naktī pamodos
ar domu – es stāšos! Tā nu esmu šeit!

3. No dzīvesveida un vides kāda bija līdz šim.

4. Sagaidu vērtīgu zemestrīci manā pasaulītē!

5. Traki! Bet Dievs jau kopš pirmajiem mirkļiem sāka strādāt pie manis caur notikumiem un cilvēkiem, kuri ir šeit.

Līga S., 22 gadi

1. Es nāku no Saldus Mārtiņa Lutera draudzes, bet vairāk aktīvi darbojos studentu kalpošanā (LKSB) Ventspils Augstskolā.

2. Man vairāki cilvēki bija aicinājuši un prasījuši, vai nevēlos nākt uz Gregorskolu mācīties. Vienmēr teicu, ka noteikti nē un ka tā noteikti nav skola priekš manis. Visu vasaru meklēju darbu un lūdzu Dievu, lai Viņš mani vada uz īsto vietu un pilsētu. Tomēr man nekādi neizdevās to atrast. Zinu, ka Dievam dižķibele nav šķērslis, nesapratu, kāpēc tā, domāju varbūt uzsākt studijas maģistros.
Dažādas lietas, apstākļi, kāda saruna un arī lasot Bībeli, sapratu, ka Dievs mani aicina uz Gregorskolu. Man gan tā nešķita labākā doma. Pirms papilduzņemšanas pēdējā dienā tomēr sarakstīju visu nepieciešamo un nosūtīju vajadzīgos dokumentus.
Uz interviju gāju, nemaz neuztraucoties, un ar cerību, ka neuzņems. Uzņēma. :)

3. Jā. Biju ieplānojusi strādāt, lai kļūtu finansiāli neatkarīga...
a nekā... :) Bija jāatsakās no savām vēlmēm. Vēl tagad ar to cīnos un par to domāju.

4. Kad es nācu uz skolu, man bija drīzāk cits jautājums - ko Dievs no manis sagaida un kāds ir Dieva plāns priekš manis, ja Viņš vēlas, lai es te būtu... Bet droši vien vēlos iegūt jaunus draugus, attiecības, iepazīt un pilnveidot sevi, iemācīties labāk mīlēt Dievu, sevi, apkārtējos cilvēkus.

5. Šeit skolā ir lieliska iespēja salauzt savu egoismu, jo ir jāpierod pie noteiktas kārtības, apstākļiem, noteikumiem. Šī ir lieliska iespēja iepazīt citu viedokļus un mainīt savus nepilnīgos uzskatus, jo tu saskaries ar dažāda vecuma, dzīves un ticības pieredzes kristiešiem. Šeit ir ļoti, ļoti garšīgas pusdienas un ļoti garīgi spēcīga vide. Ir iespēja iepazīties ar spilgtām personībām gan pasniedzēju, gan darbinieku vidū.

Viktorija, 22 gadi

1. Esmu no Baldones ev.luteriskās draudzes, dzīvoju Rīgā. Pirms Gregorskolas strādāju advokātu birojā par sekretāri un fitnesa klubā vadīju aerobikas nodarbības.

2. Par Gregorskolu uzzināju tikai jūlija beigās no šī gada studentes Leidas, kura plānoja šeit stāties. Dzirdot par šo skolu, uzreiz sajutu ļoti spēcīgu aicinājumu, ka man arī ir jāiesniedz dokumenti. It kā ar prātu likās traks lēmums, bet ar sirdi sajutu, ka Dievs mani uz šejieni aicina.

3. Man vajadzēja aiziet prom no abām darba vietām un daļēji atteikties no līdzšinējās dzīves vietas. Uz laiku jāatsakās no turpmākas izglītošanās universitātē.

4. Vēlos visās dzīves situācijās paļauties uz Dievu un pilnībā Viņam uzticēties. Vēlos saprasties ar apkārtējiem cilvēkiem. Gribu iekšēji atvērties un priecāties par lietām, kas ir man apkārt un kas man ir dotas, vairāk smaidīt. Vēlos arī noskaidrot, kādas ir manas Dieva dotās dāvanas, lai palīdzētu citiem.

5. Man patīk pārējie studenti, darbinieki, lektori. Patīk stundu lūgšanas, otrdienas dievkalpojumi, sadraudzība, lekcijas. Pārsteidz tas, cik ļoti daudz pozitīvu notikumu var notikt vienā dienā!:))

Ieva, 30 gadi

1. Esmu no Kuldīgas Sv. Annas draudzes. Pirms skolas strādāju par auklīti - vadāju bērniņu no Kuldīgas uz Rīgu. Bērns tur iet nedzirdīgo bērnudārzā.

2. Par Gregora skolu biju domājusi jau agrāk, bet kaut kas mani atturēja, varbūt viens no iemesliem, kad pirmo reizi dzirdēju par šo skolu, bija tas, ka man nebija vidējās izglītības. Man ieteica mācīties mūsu draudzes mācītājs. Mana atbilde bija JĀ nešauboties.

3. No bērna vadāšanas, bet citādi ne no kā cita nebija jāatsakās.

4. Vēlos saprast Dieva plānu savā dzīvē.

5. Tas, ka te tevi neviens neuzskata par zemākas šķiras cilvēku, ja arī kaut kas nepadodas, tad nepārmet par to.

Gunta, 19 gadi

1. Jaunjelgavas Sv.Krusta Romas katoļu draudze. Studente.

2. Jau pagājušajā gadā radās doma stāties Gregorskolā. Šajā vasarā atkal šī doma nelika mieru. Izrādījās, ka šāda doma nav man vienai... Tā es un manas divas draudzenes brīnumainā kārtā tikām uzņemtas!

3. Nākot uz šo skolu man vajadzēja pārtraukt mācības citur, kur līdz nobeigumam bija palikuši divi kursi. Nolēmu paņemt akadēmisko gadu un nākošgad, ja Dievs tā būs lēmis, turpināšu mācības.

4. Sagaidu piedzīvot pārmaiņas pati sevī, savos uzskatos un pasaules redzējumā. Praktiski vēlos iepazīties ar reālu, ne tikai teorētisku kalpošanas darbu.

5. Pateicos Dievam par visiem šī kursa cilvēkiem.
Šis gads ir izdevies!

Jānis, 29 gadi

1. Esmu no Ēdoles draudzes.

2. Viss, kas noticis manā dzīvē ir kaut kādā veidā mani gatavojis šai skolai. 11 gadus man ir bijis aicinājums mācīties Sv.Gregora skolā, bet vienmēr dažādi šķēršļi ir kavējuši mani atsaukties šim aicinājumam. Beidzot es esmu šeit! Slava Dievam!

3. Man nebija jāatsakās ne no kā. Tikai jāturpina uzticēties Dieva vadībai!

4. Gribu Dieva prātam paklausīt. Visas lietas, kas nāk no Dieva ir labas, tāpēc viss tas, kas šajā mācību gadā būs, tas viss būs labs.

5. Pirmais iespaids - Tu esi šeit gaidīts!
Daudz dziedātāju :)
Ļoti garšīgas pusdienas - paldies Aivai!
Te ir mājīgi un ir salds miegs... un vēl man patīk tīrīt skolu :)

Dzintars, 18 gadi

1. Es esmu no Saldus Lutera draudzes. Iepriekš strādāju mazos objektos un baudīju dzīvi!

2. Ceļš līdz Gregorskolai ir ļoti īss - 3 minūšu gājumā :)
Es pat īsti nezinu - vienkārši sirdī jutu un nācu mācīties.

3. Jā, smēķēšana un brīvais laiks. Taču šeit viss ir ideāli!

4. Prieku un lielāku sapratni Dieva darbos.

5. Šī skola ir ļoti jauka un mīļa. Šeit visi tevi sadzirdēs un atbalstīs. Man šeit ļoti patīk! Uz visiem maniem jautājumiem nāk atbildes.

Sintija, 19 gadi

1. Esmu no Liepājas Sv.Annas draudzes. Šogad pabeidzu vidusskolu.

2. Kad pabeidzu vidusskolu, domāju, ko iesākt tālāk. Tā kā patlaban valstī ir krīze un pati īsti vēl joprojām nezinu, ar ko saistīt savu nākotni, nolēmu studijas universitātē atlikt. Bet tad kādu dienu mamma un audžutēvs atnāca mājās un teica, ka man esot  jāstājas  Gregorskolā. Protams, sākumā nezināju kas tā ir par skolu un kur tā atrodas.  Nebiju pat pieļāvusi šādu domu iet kristīgā skolā, bet tad man piedāvāja aizbraukt uz 3D nometni. Nolēmu aizbraukt un apskatīties, lai redzētu kā tur īsti ir. Pirmais iespaids, atverot durvis un ieejot vestibilā, nodomāju, cik te viss ir tīrs un mājīgs. Arī cilvēki smaidīgi un pretimnākoši, ka šajās trijās dienās ne mirkli nejutos dusmīga vai aizvainota.  Pavadot šis trīs dienas citu jaunu kristiešu sabiedrībā sajutu sevī tādu mieru un aicinājumu no Dieva, ka tieši šogad ir pienācis mans laiks stāties Gregorskolā.

3. Nebija no kā atteikties, jo vēlējos beidzot sākt dzīvot atsevišķi no mātes un sākt pati domāt par izdzīvošanu. Protams, attālums ir divreiz lielāks, bet tā kā  es jau ātri iejutos skolā, tad par mājām daudz nedomāju.

4. Es vairāk par visu vēlos izveidot ciešu saikni starp sevi un Dievu. Es vēlētos pilnībā nodoties Viņam un sajust Dieva mīlestību un pieredzēt Viņa brīnumus.  Vēl  es ļoti vēlos uzzināt, kāpēc esmu nākusi pasaulē, kāds ir mans uzdevums un iemācīties sadzīvot ar citiem. Atbrīvoties no visa liekā, kas man traucē attiecībās ar Debesu Tēvu. Kā piemēram, dusmām, nolaidības, slinkuma utt. Ļoti ceru, ka spēšu savā dzīvē visu atkal salikt pa plauktiņiem.

5. Ir tik daudz pozitīvā sakrājies, ka nevaru izlemt, kuri tad bija tie pozitīvākie notikumi. Ļoti patika Taize lūgšanas, jo pēc  tām izjutu iekšējo mieru un saikni ar Jēzu. Nebija ne miņas no stresa, dusmām. Man mūžam atmiņā paliks pirmā kopīgā pankūku cepšana skolas virtuvītē un pirmais septembris. Šeit skolas saimniece Aiva tiešam lieliski gatavo ēst. Patīk lekcijas, pasniedzēji un studiju biedri.
Ja runājam par negatīvo, tad grūti ir pierast pie lūgšanām pusastoņos no rīta un arī pie tā, ka jāuzkopj skolu, jo mājās ļoti reti kad kārtoju savu istabu, toties šeit visam jābūt tīram un kārtīgam. Arī daži skolas noteikumi nelikās pievilcīgi, bet cenšos pielāgoties un tos ievērot.

Kristīne, 17 gadi

1. Esmu no Jēkabpils Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas draudzes. Pati dzīvoju Sēlpilī. Pirms mācībām Gregorskolā dzīvoju kopienā.

2. Līdz Gregorskolai ceļš bija garš. Par Gregorskolu dzirdēju jau pirms gada, jo te mācījās mana draudzene Astra. Dievs manu dzīvi apgrieza kājām gaisā un atveda mani šeit.

3. Man nevajadzēja ne no kā īpaša atteikties, varbūt vienīgi no dzīves kopienā.

4. No šī mācību gada es vēlos sagaidīt jautrus piedzīvojumus kopā ar Dievu un līdzcilvēkiem. Vēlos saprast ko Dievs no manis vēlas un kāpēc esmu šeit. Sagaidu garīgo izaugsmi, zināšanu papildināšanu, labus draugus, kā arī saprotošus un mīļus pasniedzējus.

5. Šeit visi smaida :)

Inga, 40 gadi

1. Esmu no Rīgas Sv.Gara ev.lut. draudzes, kas atrodas Rīgā, Imantā. Dzīvoju Rīgā pie garšīgā Krasta Lido. Līdz šim vadīju divas firmas, kas nodarbojās ar laboratorijas iekārtu tirdzniecību un ķīmisko analīžu testēšanu pārtikas un lauksaimniecības produktiem.

2. 2007.gada vasarā sāku apmeklēt Alfa kursu Rīgā, Imantā, kurā lekcijas lasīja māc.Artis Druvietis (Gregorskolas direktors) un māc.Rinalds Grants. Tā jau 2007.gada vasarā uzzināju par Gregorskolu. Pēc Alfa kursa izteicu vēlmi kalpot nākamajos Alfas kursos, kuros bija jāorganizē izbraukumi nedēļas nogalē uz Gregorskolu. Tad es arī uzzināju, kā šeit skolā viss izskatās reāli dzīvē. 2008.gada maijā piekritu piedalīties Alfa kursa organizēšanā un vadīšanā Iļģuciema cietumā pie nepilngadīgajām meitenēm kopā ar 2 Gregorskolas studentiem (Aiju un Andri). Es vēl nodomāju, ka es jau nu neiešu mācīties uz šo skolu, tas man ir par traku. Man ir jāstrādā un jāpelna iztika un Dievam jau pietiek ar to, ko es Viņa labā daru :)
Tad, tuvojoties 2008.gada vasaras beigām, mūsu draudzes locekle Asnate jautāja vai es neiešu mācīties uz Gregorskolu un es teicu, ka nē, jo nav laika un ir daudz darba (darbi bija patiešām daudz). Tās jau bija otrās pārdomas par Gregorskolu. Tas jau nekas, ka ik pa laikam palasīju www.gregors.lv mājas lapu, lai uzzinātu, ko studenti atbild uz aptaujas jautājumiem un ko viņi tur dara tajā skolā :)
Nu tad pienāca 2009.gada pavasaris, kad mājas grupiņā lūdzām par dzīves jēgu ikvienam. Pēc 2 nedēļām satikāmies un runājām ko nu katram Dievs bija runājis šajās nedēļās.  Mana atbilde par dzīves jēgu bija, ja es aiziešu uz Gregorskolu mācīties, es kļūšu par misionāru. Man pašai tas bija šoks un tas mani nobiedēja. Tā nu es vēl paspirinājos pretī šai domai 2-3 dienas. Tad teicu, ok, Dievs lai notiek Tavs prāts, es iešu mācīties jaunajā mācību gadā, bet Tev Dievs ir jāsakārto viss tā, lai man ir par ko iztikt mācoties šai skolā. Starp citu, Dievs visu līdz sīkumiem ir sakārtojis. Man pašai vēl joprojām tas liekas kā brīnums.

3. Jā, atteicos no direktora amata vienā firmā un otrā firmā paliku strādāt tikai uz ¼ slodzes.
Vajadzēja atteikties arī no sava brīvā laika, no „sadraudzības” ar datoru un filmām, kā arī no draugiem Rīgā un divvientulības ar Dievu, kas man bija daudz vairāk iespējams kā tagad esot skolā.

4. Sv.Gregora kristīgās kalpošanas skolā es vēlos papildināt savas kristīgās zināšanas, iegūstot dziļāku izpratni par Dievu. Manuprāt, pavadot 9 mēnešus kristīgā skolā Saldū un esot ārā no ikdienas darbiem Rīgā, noteikti tas mainīs mani un manu attieksmi pret daudzām lietām. Vēlos, lai Dieva Vārds maina manu raksturu un sirds attieksmi.
Vēl es ceru, ka iemācīšos vēl vairāk lietot savus esošos talantus un atklāšu jaunus talantus, kas līdz šim ir dziļi ieslēgti.
Vēlos, lai Dievs atklājas daudz personiskāk un lai es varētu dziedāt Viņam jaunu dziesmu - „Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība un viņi sāks ticēt Tam Kungam” (Psalms 40:4).
Gribu, lai pēc skolas esmu kalpošanā tieši tā, kā Dievs vēlas.
Pirmajās skolas nedēļās sāku jau nojaust, ka Dievs ir baigi aktīvais un radošais :)

5. Pankūku cepšana un kopīga ēšana. Ļoti interesantas un vērtīgas ir lekcijas un diskusijas mazās grupiņās. Īpašas ir rīta, pusdienas un vakara lūgšanas, dziedot kapelā.
Vēlos atzīmēt, ka ļoti uzrunā Taizé lūgšanas, kas mums notiek svētdienas vēlos vakaros. Skaista plūstoša mūzika, daži vārdi, prieks un miers. Taizé lūgšanas varētu būt biežāk kā vienu reizi nedēļā.

Inese, 24 gadi

1. Kristīta, iesvētīta, aprūpēta Rīgas Svētā Jāņa ev.lut. draudzē Vecrīgā. Pēdējā laikā sastopama misijā Rīgas Sv.Gara ev.lut. draudzē Imantā. Darbojusies starptautiskās un lokālās misijās Eiropas Savienības (ES) uzdevumā.

2. Man visu laiku bija aizdomas, ka Dievs ir labāks boss, nekā ES. Tomēr biju pārāk stūrgalvīga, lai to atzītu. Pasaules spožums! 
2009.gadā tas viss pilnīgi un galīgi zaudēja jēgu, bet es sāku atzīt savu nelaimesčupiņainību. Vasarsvētkos mācītājs Artis Druvietis mani pacietīgi uzklausīja un ļāva iesaistīties Gregorskolas aktivitātēs. Dievs priecājās, es līksmoju, dzīve atguva krāsainību, melns tapa balts!

Kurš ir vislabākais boss?
a) Dievs, b) ES vai c) es?

To, ka pareizā atbilde ir (a), līdz sirds dziļumiem sapratu tikai Gregorskolas 3D pasākumā.
Līdz studiju sākumam palika divi mēneši, kuru laikā brīvprātīgi tiku izmalta Dieva gaļasmašīnā un atzīta par derīgu mācībām. Nekas vēl nav beidzies, zinu. 

3. Nācās atteikties no sīkiem pienākumiem nevalstiskajās organizācijās un informācijas telpā. Dievs šo procesu darīja vieglu – ja man pietrūka drosmes bēgt, tad projekts aizmuka pats.

4. Pazemība. Miers. Skaidrāka izpratne par to, ko Dievs tuvākajā laikā plāno darīt Latvijā un visā pasaulē. Iespēja kalpot. Piedzīvojumi. Pārdzīvojumi. Mūzika. Cilvēki. Gaļasmašīnas. Mīlestība! Dieva valstības diplomātiskā pase.

5. Daudz ūdens. Lūgšanu tvaiki, Bībeles peldes, lielā viļņa ķeršana lekcijās, studentu šļakstīšanās, izbrīns par sarmu ārpasaulē.
Otrās mācību nedēļas izskaņa bija īsta Mūzika.
Starpcitu lektors Guntars Prānis ieminējās, ka cilvēka balss ir Dieva piešķirts ID (identifikācijas dokuments). Bet es tajā piektdienā apjautu, ka Viņš man kā savas valstības pilsonim izsniedzis jaunā parauga pasi. Nu ja! Sākums dzīvei Gregorskolā taču bija viens maktenadvancēts naturalizācijas eksāmens. 

Toms, 20 gadi

1. Esmu no Pāvilostas Baptistu draudzes. Esmu beidzis mūzikas vidusskolu kā trompetists.

2. Garš ceļš ar autobusu :)
Krustmāte pateica mammai par Gregorskolu un mamma man un izdomāju, ka tas būtu ļoti noderīgi.

3. Jā, bet par tām nevēlos runāt.

4. Daudz interesantu notikumu dzīvē un manā dvēselē.

5. Pagaidām viss ir kārtībā, tikai man, šķiet, ka lekcijas ir krietni par daudz un par maz brīvā laika.
Pozitīvais ir tas, ka cilvēki ir ļoti forši un draudzīgi.

Līga B, 37 gadi

1. Esmu no Tukuma ev.lut draudzes. Apģērbu modiste, stiliste.

2. Viss notika ļoti strauji kopš 2007.gada decembra iesvētījos. Daži lasījumi svētdienas dievkalpojumā, daži draudzes pasākumi un esmu Gregorskolā.

3. No apģērbu izgatavošanas, no brīvā laika un uz piecām naktīm nedēļā no sava vīra.

4. Ka būšu atvērtāka un vairāk kalpošu citiem cilvēkiem, ka primāri varētu domāt par līdzcilvēkiem un tikai tad par sevi, vienlaicīgi sevi nenoniecinot.

5. Sajūta, ka ar šiem cilvēkiem jau esi bijis kopā.
Taču skola ir tik plaša, ka pirmajā mirklī paliec viens, līdz otrajā nedēļā jūties kā mājās. Visi savējie, zini kur atpūsties, kur paēst, kur galvu nolikt.

Gatis K, 26 gadi

1. Esmu no Saldus Sv. Jāņa draudzes. Pirms studijām Sv. Gregora skolā strādāju uzņēmumā par nakts maiņas vecāko.

2. Mans ceļš uz Gregorskolu aizsākās pagājušajā mācību gadā, kad iepriekšējā gada studenti mani aicināja uz dažādiem skolas pasākumiem un lūgšanu vakariem. Šovasar brīnumainā kārtā tiku pie slimības lapas un vairāk kā mēnesi nevarēju ierasties darbā, bet šajā laikā palīdzēju rīkot bērniem nometnes. Viena no nometnēm bija Svētdienas skolas bērniem, kur mazie man teica: “Tu būsi mūsu skolotājs”. Pirmajā brīdī domāju: “Beidziet ākstīties!”, jo man ir darbs, pie tam nevis Saldū, bet citā Latvijas pilsētā, un es tak’ nebraukāšu katru nedēļu pie viņiem! Bet tad arī sākās jautājumi no apkārtējiem cilvēkiem :"Nāksi mācīties uz Gregorskolu? Vēl rīt var iesniegt papīrus!” utt. Kad visi sāka mani izprašņāt, sāku par šiem jautājumiem lūgt, lai notiek Dieva griba. Apkārtējie tik neatlaidīgi prasa, bet es vēl tikpat neatlaidīgi lūdzos :D. Kad beidzās slimības lapa un devos atpakaļ uz darbu, mani tā jauki un mīļi atlaida. Pirmo reizi nebija nekādu pārmetumu un kreņķu par to, ka vairs nav darba, bet tieši otrādi - biju pat pārsteigti laimīgs, jo vairs negribēju tur atgriezties. Sāku meklēt citu darbu, bet tā dikti neiespringu. Biežāk sāku staigāt jau ierasto taciņu uz Gregorskolu. Kad jau biju iepazinis dažus šī gada studentus, arī viņi sāka prasīt, kad beidzot nākšu mācīties, jo tas vēl bija septembris. Es visu laiku tik atteicos, aizbildinoties ar to, ka meklēju darbu, jo ir maksājumi utt. Vienu dienu satiku vienu Gregorskolas darbinieci, kura man pateica: “Kas tev vēl ir jāpiedzīvo, lai saprastu, ka tev ir jānāk mācīties?!” :) Nedaudz apstājos un padomāju: cik ilgi tad var lūgt par šiem jautājumiem? Bija tāda sajūta, ka viens iesit ar vāli pa pieri: Gati, tev ir jānāk mācīties. Tad es sapratu, ka katrs cilvēks, kurš pretī nāca ar šo jautājumu par manām mācībām skolā nebija tāpat vien - viņi nāca ar apstiprinājumu par to, ka man šeit ir jābūt. Tā arī pieteicos uz pārunām un tagad esmu skolā. Mans pirmais septembris sanāca 12. oktobrī, ja nemaldos.

3. Atteikties man nācās no finansiālās neatkarības un iespējas pašam pelnīt, kas sākumā likās nežēlīgi traka doma, bet tad sapratu: Gati, liec tās lietas Dieva rokās un nekreņķējies. Tanī laikā tieši dzirdēju dažādas liecības, kā Dievs rūpējas par Saviem bērniem.

4. Šovasar piedalījos vienā kristīgā nometnē (Via de Cristo), kuras noslēguma dienā man viens mācītājs izteica piedāvājumu, kas sākumā likās diezgan neiespējams, bet, laikam ejot, esmu šo domu apsvēris un jau sācis pieņemt. Tagad par šo piedāvājumu es turpinu lūgt - lai notiek Dieva prāts. Ceru, ka Dievs liks man saprast, kas ir svarīgi un kas nav svarīgi priekš manis. Kā arī vēlos, lai Dievs maina manu sirdi un ļauj vairāk iemīlēt Viņu un izprast vairāk sevi. Laikam ritot, mēģinu sadzirdēt atbildes uz saviem jautājumiem - šis ir laiks, kad vislabāk tās sadzirdēt un saprast.

5. Tā kā iesāku mācīties skolā tikai no 12.oktobra, kad citi studenti jau bija sadraudzējušies savā starpā un arī izveidojuši draugu grupiņas, sākumā man diezgan grūti bija ielauzties viņu vidienē, bet kaut kā centos. Pašsajūta tanī laikā bija kā mājās, jo ne skola, ne darbinieki man vairs nebija sveši, kas man deva lielu atbalstu. Jūtos kā savā miera ostā...
Spilgtākais piedzīvojums bija sarunas līdz pus četriem no rīta, kuru laikā dikti sirsnīgi sanāca izsmieties ;)